Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

LĒDMANES PAMATSKOLĀ

Pieņemta un apstiprināta pedagoģiskās padomes sēdē 2006.gada 13.novembrī.

Ar grozījumiem, kas izdarīti pedagoģiskās padomes sēdē 2007.gada 19.janvārī.

Ar grozījumiem, kas izdarīti pedagoģiskās padomes sēdē 2010.gada 18.janvārī.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šis dokuments ir kā pielikums Lēdmanes pamatskolas nolikumam un  nosaka izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību 1.-9.klasēs.
2. Izmaiņas vērtēšanas kārtībā var tikt izdarītas ar direktora rīkojumu, balstoties uz pedagoģiskās padomes sēdē izteiktajiem ieteikumiem.
3. Skolēnu iegūtās pamatizglītības vērtēšanas sistēma tās veselumā, tai skaitā vērtēšanas pamatprincipi, kritēriji un kārtība, noteikta Valsts pamatizglītības standartā.
4. Lēdmanes pamatskolā skolēnu mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar:

4.1. Izglītības likuma (spēkā esošs no 1999.gada 1.jūnija) 32., 35., 51.pantu;

4.2. Vispārējās izglītības likuma(spēkā esošs no 1999.gada 14.jūlija) 15.-19.pantu;

4.3. Ministru kabineta noteikumiem Nr.1027 ”Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” (2006.19.12.).

II. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis un uzdevumi

5. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir objektīvs un profesionāls skolēna sasniegumu raksturojums, kas sekmē katra skolēna sabiedriskai un individuālai dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi.

6. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi ir:

6.1. konstatēt katra skolēna sasniegumus, ievērojot viņa vajadzības, intereses u.c.individuālās īpatnības;

            6.2. motivēt skolēnus pilnveidot savus mācību sasniegumus;

6.3. sekmēt skolēna līdzatbildību par mācību rezultātiem, mācot skolēniem veikt pašvērtējumu;

6.4. veikt nepieciešamo mācību procesa plānošanu skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanai;

            6.5. veicināt pedagogu, skolēnu un vecāku sadarbību.

III. Vērtēšanas pamatprincipi

7. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas procesā tiek ievēroti šādi izglītības vērtēšanas pamatprincipi:

7.1. prasību atklātības un skaidrības princips – mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs, ietverot pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;

7.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips – iegūtā pamatizglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;

7.3. vērtējuma atbilstības princips – nobeiguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas un prasmes visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;

7.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips – vērtēšanā tiek izmantotas pārbaudes rakstos, mutvārdos un kombinēti, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus (diagnosticējošie darbi, kontroldarbi, praktiskie darbi, projekti, ieskaites, eksāmeni);

7.5. vērtēšanas regularitātes princips – mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai skolēnu un viņa vecākus informētu par iegūtajām zināšanām, apgūtajām prasmēm un mācību sasniegumu dinamiku;

7.6. vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudes darbus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots likumdošanā noteiktajā kārtībā.

IV. Vērtēšanas kārtība

8. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtē:

8.1. 1.klasē vērtē aprakstoši visos mācību priekšmetos – klases žurnālā vērtējumu izsakot ar šādiem apzīmējumiem: “X” – apguvis, “/” – daļēji apguvis, “-“ – vēl jāmācās;

8.2.  2. un 3. klasē vērtē 10 ballu skalā latviešu valodā un matemātikā pārbaudes darbos, kas veidoti atbilstoši 10 ballu skalai, un starpvērtējumos, izmantojot “ieskaitīts” (i) vai “neieskaitīts” (ni), pārējos priekšmetos vērtē aprakstoši – klases žurnālā vērtējumu izsakot ar šādiem apzīmējumiem: “X” – apguvis, “/” – daļēji apguvis, “--“ – vēl jāmācās;

8.4.  4. - 9. klasēs vērtē 10 ballu skalā visos mācību priekšmetos.

9.  Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 - "izcili", 9 - "teicami", 8 - "ļoti labi", 7 - "labi", 6 - "gandrīz labi", 5 - "viduvēji", 4 - "gandrīz viduvēji", 3 - "vāji", 2 - "ļoti vāji", 1 - "ļoti, ļoti vāji").

10. Veidojot ieskaites un pārbaudes darbus, tiek ievēroti sekojoši ISEC izstrādāti vērtēšanas kritēriji:

            9- 10 balles- darbs veikts 86% -100% apjomā;

            6 -8 balles- darbs veikts 60% -85% apjomā;

            4-5 balles- darbs veikts35% - 59% apjomā;

            1-3 balles- darbs veikts mazāk par 35% no paredzētā apjoma.

11.Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācību sasniegumus vērtē ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".

Vērtējumu “ieskaitīts/ neieskaitīts” lieto kārtējās ikdienišķās un diagnosticējoša rakstura pārbaudēs (ikdienas darbā un mājas darbos), kur tiek kontrolēts skolēnu zināšanu iegaumēšanas un lietošanas līmenis (lai izzinātu, vai skolēni ir sapratuši, apguvuši mācību saturu).

12. Vērtējums “ieskaitīts/neieskaitīts” var tikt ņemts vērā, nosakot skolēna semestra vai gada vērtējumu. Tas var ietekmēt vērtējumu 1 balles robežās.

13. Skolēnu mājas darbi tiek vērtēti

13.1.“ieskaitīts/neieskaitīts”;

13.2. par lielāka apjoma tematiskiem mājas darbiem skolotājs var izlikt vērtējumu 10 ballu skalā.

13.3. ja skolēns nav veicis (nav nodevis) mājas darbu, to atzīmē žurnālā ar “n/v”;

13.4. ja semestra beigās, apkopojot skolēna iegūtos vērtējumus par mājas darbiem, ierakstu “n/v” skaits ir lielāks par pusi no visu vērtēto darbu skaita, vērtējums semestrī var tikt samazināts par 1 balli.

13.5. Skolotājam ir tiesības noteikt mājas darbu nodošanas termiņus, par to laicīgi informējot skolēnus.

14. Ierakstu “n/v”izglītojamais ikdienas darbā iegūst, ja:

                        14.1. atsakās mutiski vai rakstiski veikt uzdevumu,

                        14.2. piedalās mācību stundā, bet nenodod darbu,

14.3. nodod darbu, kurš nav veikts, vai neatbilst nevienam vērtējuma līmenim (nav nopelnīts neviens punkts).

15. Vērtējumu semestrī izglītojamais nesaņem (ieraksts “n/v”), ja:

                        15.1. nav vērtējumu vairāk kā pusei pārbaudes darbu;

15.2. ja semestra laikā nav veikti vairāk kā puse no plānotajiem pārbaudes darbiem, izņemot gadījumus, ja skolēns ilgstoši kavējis skolu slimības dēļ, un nav bijis iespēja veikt pārbaudījumu noteiktajā papildlaikā (2 nedēļas).

16. Minimālais pārbaudījumu (vērtējumu ballēs) skaits semestrī tiek plānots atbilstoši stundu skaitam nedēļā. Mācību priekšmetos, kur nedēļā stundu skaits ir mazs (1-2st.)- minimālais pārbaudījumu skaits ir 3.

17. Tēmu noslēguma un citu nozīmīgu pārbaudes darbu norises laiki tiek saskaņoti ar direktora vietnieci mācību darbā katra semestra sākumā, un par to informēti skolēni. Ja nepieciešams veikt korekcijas pārbaudes darbu grafikā, to mācību priekšmeta skolotājs saskaņo ar direktora vietnieci mācību darbā un savlaicīgi informē skolēnus.

18. Dienā skolēnam nedrīkst būt vairāk par vienu tēmas noslēguma pārbaudes darbu.

19. Pirms pārbaudes darba veikšanas pedagogs iepazīstina skolēnus ar pārbaudes darba vērtēšanas kritērijiem.

20. Ar novērtētajiem pārbaudes darbiem un to rezultātiem skolēni tiek iepazīstināti un rezultāti analizēti. Nepieciešamības gadījumā vai pēc skolēna lūguma skolotājs motivē vērtējumus. Vecāki ar darba vērtējumu var iepazīties individuāli un saņemt vērtējuma skaidrojumu pie skolotāja. Pārbaudes darbi tiek uzglabāti visu mācību gadu.

21. Iepriekš plānotie (10 ballēm atbilstošie pārbaudes darbi) ir jāpilda visiem skolēniem. Ja skolēns nav piedalījies pārbaudījuma norisē vai nav saņēmis vērtējumu, tad 2 nedēļu laikā pēc ierašanās skolā (individuāli vienojoties ar skolotāju, termiņš var tikt pagarināts), skolēnam jāveic konkrētais vai līdzvērtīgs darbs. Pēc skolotāja ieskatiem audzēknis var tikt atbrīvots no šī darba (ja iepriekš iegūto vērējumu skaits ir pietiekošs).

22. Pēc pārbaudes darba vērtējuma paziņošanas skolēnam ir tiesības 2 nedēļu laikā to uzlabot. Vērtējuma uzlabošana netiek pieļauta:

22.1. ja pārbaudījuma laikā skolēns ir stundā un  bez iemesla atsakās to veikt;

22.2. ja darbs ir veikts, bet tajā ir cilvēka cieņu aizskaroši izteicieni vai zīmējumi;

22.3. ja darbs ir veikts, bet darba izpildes laikā skolēns ar savu rīcību un uzvedību traucējis pārējiem skolēniem, nav ievērojis iekšējas kārtības noteikumus (darba laikā skolotājs 1 reizi izsaka brīdinājumu, bet skolēns to neievēro).

23. Apkopojošo semestru un mācību gada noslēguma pārbaudes darbu vērtējumi netiek uzlaboti.

24. Vērtējumu mācību priekšmetā gadā izliek visās klasēs (izņemot 3. un 6.klasē), ņemot vērā 1. un 2. semestra un skolas noteikto mācību gada noslēguma pārbaudījuma vērtējumu (ja tāds ir noteikts). 3. un 6. klasē vērtējumu mācību priekšmetā gadā izliek, ņemot vērā 1. un 2. semestra un valsts pārbaudes darba vērtējumu.

V. Vērtējumu atspoguļošana klases žurnālā un skolēnu dienasgrāmatās

25. Skolēna iegūtie vērtējumi tiek izlikti klases žurnālā:

                        25.1. par mutiska pārbaudījuma veikšanu- tajā pašā dienā;

            25.2. par rakstiska pārbaudījuma veikšanu- 3 darba dienu laikā pēc pārbaudījuma norises;

            25.3. par apjomīgu rakstisku darbu (domrakstu, projektu u.c.)- nedēļas laikā pēc darba nodošanas;

            25.4. sportā- vismaz reizi mēnesī (ikdienā vērtējumi tiek atspoguļoti skolotāja individuālajā žurnālā).

26. Skolotāju un vecāku sadarbību izglītojamo mācību sasniegumu pilnveidē nodrošina šādas saziņas formas:

26.1. skolēna dienasgrāmata

26.2. sekmju izraksti

26.3. individuālas konsultācijas ar klases audzinātāju, priekšmetu skolotājiem, skolas administrāciju .

26.4. skolēna pagaidu liecība (5.-9.kl.skolēniem, aprīļa sākumā ar 2.semestra vērtējumu prognozi)

27. Skolēniem semestru laikā žurnālos fiksētie vērtējumi tiek atspoguļoti sekmju izrakstos dienasgrāmatās, ko katra mēneša beigās veic klases audzinātājs vai skolēns klases audzinātāja klātbūtnē. Sekmju izrakstus paraksta audzinātājs un vecāki.
28. Mācību priekšmeta skolotājam ir tiesības ierakstīt skolēna dienasgrāmatā kārtējo vērtējumu. Pēc skolēna vēlēšanās mācību priekšmeta skolotājs jebkuru skolēna saņemto vērtējumu var fiksēt dienasgrāmatā, apliecinot to ar savu parakstu.

29. Skolēns ir atbildīgs par savlaicīgu vecāku iepazīstināšanu ar sekmju izrakstu un viņu paraksta ieguvi.